PS: sportacentrs.com raksts

Pagājušās brīvdienās, 28.augustā, notika velosacensības “Velokross Ozolkalnā” Cēsīs. Visu nedēļu gatavojos, jo lai cik tas dīvaini nebūtu, nekad neesmu bijis Ozolkalnā un Žagarkalnā. Attiecīgi forumos prasīju trases un reljefa karti un interesantākās vietas ar potenciāli daudziem krešiem. Kopumā esmu gandarīts gan par pasākumu kā tādu, gan par uzņemtām fotogrāfijām.

Ierados Cēsīs ar autobusu, jo fk*** vilciens iet tikai pāris reizes dienā (saprātīgā laikā :)) – ap 11.00 un ierodoties tur ap 13.00. Loģiski, ka man tas nederēja, jo sacensībām starts ir 12.00 un vēl pie tām jātiek līdz trasei (samohodom līdz Ozolkalnam akurāt ~1h), plus jāapskata visas smukās vietiņas, ko esmu iezīmējis kartē (paldies xc.lv forumniekiem par karti). Īsāk sakot nonācu pie secinājuma, ka nākamreiz uz kādām citām sacensībām būs jāprasās forumā, lai paķer līdzi kā līdzjutēju :).

Kad ierados trasē (precīzāk tikai Ozolkalna rajonā), tad žoklis momentāni atkarājas līdz zemei :). Trase – īsta odziņa! Pirms sacensībām daudzi slavēja šo posmu kā vislabāko gonku kalendārā, jo trase pati par sevi apvienoja visus elementus, kādus tik XC/MTB velosports var prasīt. Un pilnīgi tam piekritīšu – meža takas un ceļi, ātrie lēzenie nobraucieni, monstruālie nobraucieni (Vāļu kalns) un kāpumi (Ozolkalns), dubļi un tehniskie nobraucieni (DH trase), lietus beigās… Apskatot DH trasi uzreiz galvā paspīdēja frāzīte “Te būs ko redzēt!” (..un fotografēt). Ozolkalns un Vāļu kalns vispār neprasa komentārus. Droši vien vismaz 30% slīpums, – ja vienā jārāpjas, tad no otrā ir jābrauc lejā.

Kopumā sacensībās piedalījās krietns pulks ar sportistiem. Piekliboja tikai pirmās starta grupas – jaunieši. Visticamāk lielākā daļa piedalījās paralēli notiekošajā LR čempionātā daudzdienu braucienā junioriem un “Zemgales kausā”. Savukārt pieaugušo bija visnotaļ iespaidīgs skaits. Sīkos protams nelaida uz DH-trasi, toties tie brauca pa smuku meža ceļu (Izdevās tur paknipsēt mazliet arī :)). Garlaicīgi nebija, jo praktiski 4 stundu laikā trasē vienmēr kāds atradās blakus un varēja pienācīgi sagatavoties fotografēt. Mazliet atgādināja 24h sacensības – visi riņķo pa apli kā dulli.

Šī pasākuma iespaidā visticamāk ari es nākamgad piedalīšos, tik vien jāsaņemas kārtīgi patrenēties – pa nākamo sezonu janorullē 10.000 kilometri. Pamatā jau trenēšos kārtējām 24h-Solo sacensībām bet pie reizes sanāks arī šīm. Pamatā gribu atstrādāt izturību, nevis ātrumu, jo pieklibo rāpšanās kalnā (no vieglatlētikas laikiem esmu gargabalnieks, tāpēc fizioloģiski tā tas nostājies).

Fotografēt centos daudz, bet mazliet ar māksliniecisku piegaršu, jo daudz laika veltīju kadrēšanai (lai vēlāk nav jāapstrādā bildes). Pārsvarā ķeru sejas ar emocijām pie kāda action - vai nu rāpjas kalnā, vai brauc lejā, vai kritienā. Tupa knipsēšana nepiesaista – tā kā, piedodiet, ja kāds nav trāpījies :). Dažiem varbūt liksies – pa maz “telpas”, kop-ainu un sporta pasākuma dvēseles, tomēr emocijas sejā un nedaudz savādāks skats man likās nedaudz saistošākas. Baudiet to, kas ir, un nečīkstiet… :). Pamatā esmu fotografējis tikai startu, Ozolkalna kāpumu, DH trasi, Vāļu kalna nobraucienu – cik nu spēju ar zandelēm pa kalniem un krūmiem skraidīt turpu-šurpu. Pagāja pāris dienas pēc pasākuma, bet joprojām pēdas mazliet sāp. Dienas slodzes totals – 7h ar 5kg tehnikas uz muguras, no kuriem 4h sprintā pa Ozolkalnu/Vāļu kalns :)

Tas tā, starp citu, nākamās sacensības, ko grasos apmeklēt – vēlā rudenī notiks “Dubļainā sniegapārsla” :)
PS: kaut kad vēlāk uztaisīšu arī nelielu video no bildēm :)

Visas bildes: fotogalerija.

Laurisvb video.

Tā nu es, treniņa pēc, kādu laiku zīmēju velosipēda rāmja 3D modeli iekš Solidworks, lai vēlāk ar Decals vai kā savādāk, varētu uzlikt tā saucamo Skinu (ādiņu) uz 3D modeļa un ievērtēt kā tas varētu aptuveni izskatīties dzīvē. Taisu to tāpēc, ka 2D zīmējumos tomēr nevar novērtēt kopēju ainu līnijām un citām niansēm.

Šodien beidzot kaut cik izdevās nobeigt pamatmodeli. Izvēlējos zīmēt gandrīz precīzu 3D modeli ar visām izliektām caurulēm un ģeometriju, izlaižot tikai dažas nianses – mazās caurules un dropout-us. Dažās vietās protams ir pagaidu neprecizitātes, bet beigās tās tiks pielabotas.

Kopumā ar rezultātu esmu apmierināts. Ilgi gan es čakarējos, veidojot n-tos modeļus, un katru reizi iesākot no jauna paveicu visu iepriekšējo 10x ātrāk. Kopumā šajā laikā esmu daudz ko iemācījies – galvenokārt domāt 3D dimensijās, veidot palīg-plaknes, visu zīmēt ar virsmām (Surface) un arī līmēt tās. Visgrūtākais protams bija savienot trīs vertikālas un vienu horizontālo dažāda diametra caurules, kā arī veidot izliektās caurules ar mainīgo šķērsgriezuma formu.

Te nu būs galerija, bez ādiņas gan… Tagad ņemšu rokās Fotoveikalu un sākšu apgūt Decals/Skin uzlikšanu. Kaut kad vēlāk, protams, padalīšos ar galarezultātu :)

Oficiāli rezultāti parādījās “tikai” šodien – pdf dokuments (rezultāti pa apļiem). Bildes jau bija pieejamas uzreiz pēc sacensībām – saraksts uz galerijām. Gan jau vēlāk parādīsies arī kāds video.

Atskats par pieredzēto un izjusto.

Vislielākais ienaidnieks bija karstums, – jau pēc dažiem apļiem likās, ka noģībšu, jo acis vērās ciet gribot negribot. Neesmu no tiem, kas panes karstumu, bet arī nopeldēšanas karjerā nelīdzēja, – ūdens bija ļoti patīkami vēss, un kopumā ar krasu temperatūras maiņu organisms aizgājis sviestā, bija neliela drudža sajūta. Braucot pa nakti karstums tā arī bija palicis mežā, no pārkarsušiem kokiem un smiltīm. Tikai atsevišķā vietās bija patīkams vēsums un vējiņš. Nācās ļoti bieži apstāties un atdzesēties, daudzi brauca garām, apvaicājās un piedāvāja palīdzību, es protams par spīti savam raksturam atteicos, kaut gan bija vajadzība pēc ūdens (piegājienos pa diviem apļiem otrajā aplī man vienmēr pietrūka ūdens, dēļ kā visticamāk arī organisms cieta visvairāk). Bet šādi esmu raksturu vēl mazliet norūdījis nepadoties :).

Nākamās un kārtējās šaizes, ar kurām cīnos ne tikai 24h sacensībās, bija pēcpuses noberšana. Biju nopircis jaunas bikses ar mīkstu pamperi, nebija nekādi lētie, bet pats pampers bija no kokvilnas. Pirmajos apļos likās oi ku forši pēc sezonas nobrauktajiem šortiem (pampers gan tur bija sintētisks porains, gēla?), bet laikam ejot un svīstot jau pašā sākumā tika noberzta pēcpuse. Šoreiz esmu lietojis masāžas eļļu, tā laikam bija liela kļūda, jo sāka kairināt ādu. Vēlāk jau foruma pastāstīja, ka tomēr labāk lietot speciālas smēres ādai ar atjaunojošu efektu – Bepanthen vai Panthenol, kuru, starp citu, lietoja Solo-M klases uzvārētais Jānis, ar kuru tad es arī kopā satusēju pie telts (drīzāk ar viņa palīgiem :)). Tagad aizskriešu uz aptieku un sapirkšos, lai pēc pāris dienu atpūtas beidzot izbrauktu kādu gabaliņu (pēcpusē joprojām rēta un būtu ļoti nepatīkami pat lēni ripināties).

Mugura… ak tā mugura, kā jau daudziem, pieņēmu tā ir problēma, jo slodze pa saknaino trasi ir ne pa jokam. Jau pagājušo gadu arī sūdzējos, tā kā nekas nemainījās. Jāliek būs vien piespiedu treniņš muguras muskuļu stiprināšanai. Droši vien arī beņķa pozīcija arī vainīga, jo pašlaik ir noregulēts šosejas braucieniem – nedaudz tālāk, lai ķermenis būtu vairāk uz leju vērsts mazākai vēja pretestībai.

Pa visu pārējo tehnisko esmu gana +/- apmierināts.

Jauniepirktās Shwalbe Smart Sam lieliski sevi pierādīja kā ļoti labas un universālas riepas šāda tipa trasēs – meža takas, grants, saknes, smiltis, mazliet māls. Dažreiz nobraucienos aiz citiem redzēju, ka tomēr ir mazliet neliels pārsvars ripošanā pateicoties gandrīz nepārtrauktam vidum. Vienīgi dažās vietās nedaudz buksēja. Skatoties uz atstātām pēdām šajās vietās, Shwalbe Racing Ralph gan nebija buksējis. Tā kā nākamgad ņemšu miksēto variantu (par ko arī nesen tika diskutēts xc.lv forumā) – priekšā viena tipa riepu, aizmugurē citu – piem., SmartsSam (F) + Racing Ralph (R). Varu tikai pateikt to, ka salīdzinot ar Shwalbe Hurricane esmu uzbraucis kalnos daudz vieglāk un līkumos daudz drošāk :)

Jaunās botas arī sevi lieliski pierādija. Pareizais izmērs velokurpēm tādā mix-tipa trases segumā tomēr ir 50% no izturības panākuma. Kā jau rakstīju iepriekš par 2009. gada piedzīvoto, tad šoreiz pirkstus nespieda un varēja braukt ļoti komfortabli necik nedomājot par to vispār, bet tomēr neizpalika bez sekām – lielie pirksti mazliet nejutīgi. Laikam no biežajiem atsitieniem, bet ir aizdomas, ka klipšu stiprinājumi mazliet pa tuvu pēdas centram. Nāksies kādu laiku paregulēt, pabraukāties un atrast pareizo regulējumu – 24h tā tomēr ir ļoti svarīga lieta, lai pēdas kontakts ar pedāli ir visoptimālākā+visērtākā stāvoklī. Žēl, ka kurpēm nav tāds režīms, ka var on-the-fly pamainīt pozīciju – dažreiz gribās likt atsevišķām muskuļu grupām atpūsties.

Par nakts braucienu – gaismas sagādāja nelielas problēmas, jo paņēmu līdzi tikai 200 lumenu lampu. Uz ķiveres nekā nebija un attiecīgi līkumus redzēju tikai pēc stūres pagriešanas. Labi, ka pārzinu trasi, bet jaunā kalna nobraucienā pāris reizes par mata tiesu izvairījos no iespējams ļoti sāpīgiem kontaktiem. Bet ļoti patika riņķot, gribējās vēl un vēl, bet tā kā jūtos sūdīgi, esmu tikai 3 apļus veicis :(… Gatavojoties nākamajam gadam nopirkšu gan gaismas, gan biežāk trenēšos pa 24h trasi tumsā :).

Vēl neizpalika tādi sīkumi, kā ergonomisko gripu un zemākā pārnesuma neesamība. Ja plaukstas vēl +/- jūtās ok, tad aizmugurējā lielākā zobrata akurāt pietrūka dažos kalnos. To es salabos un pieregulēs. Iespējams uz nākamo gadu pamēģināšu SRAM augšējo plauktu. Vēl tikai jāsalabo DT-240s rumbas barabans, ko ir sačakarējusi kasete.

Par laikiem, veikto apļu skaitu – kopumā neesmu apmierināts, jo par 95% esmu pārliecināts, ka esmu dabūjis to, ko pelnījis. Šīgada sezonas treniņu bija ļoti maz. Citās sacensībās nebraucu un tāpēc nebija regulāru treniņu. Tāpēc daži kalni mani vienkārši nogalināja, augšstilbu muskuļi bija aizsisti, parādījās arī nelieli krampji. Ko lai vēl pasaka – vairāk jātrenējas. Jāsaliek lētais fiksītis vai šosejnieks lai dabūtu vismaz 5 tūkst. kilometrāžu un obligāti jābrauc biežāk uz Zilajiem kalniem :).

Katrā ziņā esmu nobraucis iepriekšējā gada līmenī, neesmu pēdējais. Žēl, ka progress nav, bet nav arī regress un ir labi, ka psiholoģiski veiksmīgi tiku pāri visiem sarežģījumiem. Par startu nākamajā gadā – 99% esmu pārliecināts, ka startēšu, tā kā ir mērķis uz ko tiekties. Vēl pa vidum būs kaut kādi 12h un 6h sacensības. Iespējams arī tur pārbaudīšu savus spēkus nākamgad.

Lai vai kā, pēc manām domām – 24h MTB pašreiz paliek kā labākais Latvijas velo-pasākums :). Ļoti patika attieksme un gaisotne braucēju vidū – praktiski visi bija laipni un korekti. Trasē kontrolpunktos dalīja arbūzus. Protams, bija nelielas šaizes – kafejnīcas un tualešu neesamība. Ar ēdienu tā bij, kā bija, gribējās normālu ēdienu, bet ko nu tur tagad čīkstēt.. :). Nākamgad vienkārši jāsagatavojās labāk… Gan fiziski, gan psiholoģiski, gan gastronomiski :)

PS: Bet tagad izbaudīšu saulaino atvaļinājumu.. Pēc nelielām izmaiņām darbā, uzkrāmējuši nedaudz vairāk darba, tāpēc maksimāli jāizvēdina galva :)

Pašsajūta ir laba, bet mazliet nogurums. Cenšos mazliet vairāk izgulēties. Nekāda stresa, salīdzinot ar iepriekšējo gadu :). Šogad esmu ieplānojis braukt visas 24h, lai kādi laika apstākļi nebūtu, jo kā jau rakstīju iepriekš – mazliet nožēloju, ka nepieņēmu to challenge, kas bija pagājušā gada – lietus naktī.

Lai vai kā, šogad būs mazliet smagāka gonka, jo prognozē ļoti karstu laiku. Un tikpat neprognozējami var atnākt kāda zibens un lietus pa nakti. Vēl kas biedē, ka kājas neizturēs slodzi, jo šogad esmu trenējies visai maz. Tikai pēdējā mēnesī sāku intensīvi braukāties (>60km dienā). Tagad apsolos biežāk veikt maršrutu Rīga-īkšķile-24h trase – Rīga (~100km, no kuriem 60km būtu asfalts muskuļu iesildīšanai pirms kalniem).

Vēl ko gribēju teikt kā ļubiteļ-fotogrāfs, jauniem sporta fotogrāfiem-censoņiem un profiņiem noteikti jāaizbrauc un jāpafotografē, jo 24h sacensības ļauj patrenēties fotografēt sportistus gan ļoti skaistās vietās, gan ātros nobraucienos un tehniskajās takās, gan pa nakti paspēlēties ar gaismām. Dalībnieku būs daudz, nebūs jāgaida stunda līdz pabrauks kāds, un nebūs tā kā šosejā, kad visa grupa pabrauks garām 10 sekundēs. Ja es nepiedalītos, noteikti izmantotu šo iespēju, bet.. diemžēl, nevaru būt abās frontēs vienlaicīgi, lai cik tas gribētos :(

Ilgi gaidītais pasākums 24h MTB/XC riteņbraukšanā strauji tuvojās.

Pasākums domāts lai izmēģinātu savus spēkus, un arī nervus. Tiem, kas neko nav dzirdējuši par tādu pasākumu – būs jābrauc 24h no vietas, – pa nakti, pa lietu, pa karstumu. Viss būs atkarīgs no laika apstākļiem, paša gribas, pašsajūtas un spēku rezerves.

Preses relīze

Biedrība “Par stipru Latviju” sadarbībā ar biedrību “24h” ir sākusi gatavošanos visgrūtākajām velo sezonas sacensībām – “Latvijas atklātajam čempionātam 24h kalnu divriteņu velobraukšanā”. Tās norisināsies 7.un 8.augustā. Notikuma vieta kopš pagājušā gada ir palikusi nemainīga – Ogres un Ikšķiles apkārtne, bijusī „Tobago X” autotrase un Ogres Zilie kalni.

Skatoties pašreizējo reģistrācijas sarakstu – solas būt sīva konkurence, jo pietiekumu skaits uz aci mazliet vairāk nekā pagājušo gadu. Kopumā pa visām grupām uz trases atradīsies virs 40 dalībniekiem – krietni liels pulks, vai ne? :). Pamanīju, ka šogad Solo klasē piedalīsies arī slavenais Krišjānis, kurš kādu laiku atpakaļ izcēlas ar 24h braucienu nenokāpjot no velo, un šogad ar braucienu Rīga-Varšava (~600km) pa karstumu 24 stundās – būs nopietns konkurents un pačakarēs nervus pagājušā gada līderiem :).

Šogad izdomāja braukt arī (nu jau bijušais) kolēģis. Pērn kādu laiku mēģināju n-tās reizes pierunāt viņu, bet neizdevās. Beigās pats pa kluso (ar saviem čomiem) izdomāja startēt, un nāca ciemos pēc padoma par ekipējumu :). Solijās startēt četriniekos, bet es pats kā allaž startēšu Solo – tomēr cita disciplīna ar savu fišku.

Kas attiecās par trasi – lielākoties būs pagājušā gada trase ar nelielām izmaiņām. Izmaiņas jebkurā gadījumā būtu, bet šogad Zilajos kalnos sāka mazliet izcirst mežu :(. Visi lielie un interesantie nobraucieni palikuši – naktī braucot varēs ķert adrenalīnu. Pāris nedēļas atpakaļ ar kolēģi biju izbraucis – patīkamas atmiņas un kolēģim neviltots prieks par interesanto trasi :). Atsevišķs Paldies! organizatoriem.

Šogad pirms sacensībām ir arī iemests video ar interesantākiem posmiem trasē: Video.

Tas tā kā būtu viss… Tiekamies Zilajos kalnos 7.-8. augustā! ;)

2012 is comming

]]> http://blog.delfins.id.lv/2010/06/05/mazliet-pazimeju-2012/feed/ 1 http://blog.delfins.id.lv/2010/05/26/foto-atskaite-xsports-serials-sosejas-ritenbrauksana-1-posms/ http://blog.delfins.id.lv/2010/05/26/foto-atskaite-xsports-serials-sosejas-ritenbrauksana-1-posms/#comments Wed, 26 May 2010 19:51:27 +0000 Delfins http://blog.delfins.id.lv/?p=1494 Šodien notika pirmais posms XSports kausa šosejas riteņbraukšā. Ārā spīd saulīte, neliels brāzmains vējš.. un rekordliels dalībnieku skaits (šosejas gonkās) – kopā 155 pa visām grupām (vismaz tā apgalvoja pasākuma vadītājs).

Gonka patika, jo jau pašā sākumā Rietumu Banka līderi uztaisīja (pus)minūtes atrāvienu, ieturot ļoti augstu tempu, kā jau tas arī tika paredzēts, jo distance bija tikai 13 apli (~70km). Tas lika lielai grupai nedaudz dzīties pakaļ, bet neko īpašu panākt nespēja. Visticamāk peletonā bija daudz “vientuļnieku”, tādejādi nekādu nopietnu mērķtiecīgu mēģinājumu panākt atrāvienu nebīja – dažbrīd tikai varēja dzirdēt, kā no astes gala kliedza “davai, davai…”.

Kopumā ar foto šoreiz neesmu apmierināts. Laikam tādēļ, ka kādu laiku jau nebiju turēju fotoaparātu rokās un tās nelielās iemaņas ir pazudušas. Bet priekšā ir viss XSports garais seriāls – noteikti pieslīpēšu tehniku, meklēšu citādākus rakursus un kadrējumus Biķernieku trasē. Laiks ārā šodien bija mainīgs, tādejādi bildēs nav ieturēta stingra ekspozīcija/krāsas. Baudiet to, kas ir :)

Šogad pasākums patika vairāk, jo liela daļa bija ļoti kulturāli. Kopumā radās iespaids, ka savācās daudzi modernie `ārtisti` un citi no ikdienišķās sabiedrības atšķirīgie. Daži parūpējās speciāli šim pasākumam notjūnējot savus braucamos – ar kartonu “apšujot” rāmi, citi liekot papīrus un šalles iekš spieķiem :)

Viss jau bija labi, ja vien ne pašas beigas… kaut kādi priekšā, toļi pasākuma “organizētāji”, nezināja ko darīt un negribēdams sakaitināja mentus. Tā mēs riņķojām pa Matīsa, Barona un Brīvības ielu, līdz atbrauca nedaudz lielāki šefi ar glauniem autiņiem (ak jēl,.. naudas nav, taupam :)) un sāka dzenāt un bloķēt. Ar ko tas viss beidzās, – nezinu.. droši vien velo forumos varēs palasīt.

Kas attiecās uz velo tehniku, tad lielākā daļa bija īstie pilsētas velosipēdi – ar slaidiem un smukiem rāmjiem (fixed-gear un single-speed) [Kas tā pa meiteni ar Peugeot? :)]. Arī labprāt tādu sāktu likt un krāsot, jo dzenāt savu XC veļuku pa asfaltu galīgi apnicis :(

PS: Te būs neliela foto atskaite. Īpaši necentos, jo šoreiz gribējās vienkārši pabraukāties :)